Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Par mums

Laikraksts Latvietis Nr. 558, 2019. g. 18. sept.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Latvieši ir visā pasaulē. Tā jau ir sen zināma patiesība. Ne tikai tagad, bet arī pirms 100 gadiem. Latvieši ir bijuši gan bēgļi, gan laimes meklētāji. Protams, dažiem tā laime ir vienkārši iespēja palikt dzīvam.

Arvien vairāk cilvēki aizraujas ar savu senču pētīšanu. Ja tie ir visu savu mūžu nodzīvojuši šodienas Latvijas teritorijā, tad ir zināmas cerības atrast ziņas vecās baznīcu grāmatās. Agrāk arhīvus varēja pētīt tikai Arhīvā, bet šodien lēnām tiek digitalizētas vecās baznīcu grāmatas, tautas skaitīšanas pieraksti, dvēseļu revīzijas cariskā Krievijā, utt. Arī dažādi 20. gadsimta personas dokumenti ir jau digitalizēti – anulētas pases (t.i. tādas, kurām derīguma termiņš ir beidzies, vai pases īpašnieks ir miris, un pati pase atdota Pases nodaļai), virsnieku dienesta vēstures dokumenti, mājas grāmatas un viss kaut kas cits.

Šie digitalizētie dokumenti ir pieejami internetā divās galvenajās vietnēs – Latvijas Valsts vēstures arhīva vietnē Raduraksti (www.lvva-raduraksti.lv) un mormoņu (Church of Jesus Christ of Latter-day Saints) vietnē Familysearch (www.Familysearch.org). Jāmin, ka pēdējā sadarbojas ar Latvijas Valsts arhīvu.

Bet kas notiek, ja šī senču līnija ir tikusi pārtraukta ar kaut vai vienu paaudzi ārzemēs? Tad ir grūtības ne tikai senču pētniekam, bet arī pašam sencim, kurš atgriezās no ārzemēm. Piemēram, Latvijas valsts pirmajos gados daudzi bēgļi atgriezās no Krievijas. Bija arī tādi, kuri dzimuši ārpus Latvijas, bet bija jāatgriežas bez vecākiem. Tad Latvijas birokrāti lika dažādus šķēršļus Latvijas pases iegūšanai. Šo es labi zinu no manas ģimenes vēstures.

Kā dzīvoja latvieši ārpus Latvijas pirms 100 gadiem? Kas viņus dzina prom? Kur tie apmetās? Kas viņi bija? Visnopietnāk ar šiem jautājumiem nodarbojas biedrība Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs. Tai arī veidojas krājums un izstāde par 20. gadsimta latviešu trimdas dzīvi. Muzejam patlaban ir izstāde ar mēneša priekšmetu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet tā ir sākusi ceļu uz formālu Kultūras ministrijas akreditāciju.

Sīkāk par muzeju var lasīt tās mājas lapā www.lapamuzejs.lv. Mums noteikti ir vajadzīgs šāds muzejs un pētniecības centrs, lai rādītu gan Latvijai, gan pasaulei, ka Latvija ārpus Latvijas ir vienmēr bijusi integrāla daļa no latviešu tautas.

GN
2019. gada 17. sept.

Kļūdas labojums
LL557 Redakcijas slejā bija ieviesusies drukas kļūda. Pareizais datums pēdējam bēgļu kuģim no Liepājas ostas ir 1945. gada 8. maijs.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com