Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

„Latvijas tauta“

Laikraksts Latvietis Nr. 554, 2019. g. 17. aug.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Trešdien, 21. augustā būs pagājuši 28 gadi kopš izgāzās PSRS valsts apvērsums. Latvijas Republikas Augstākā Padome tajā dienā pieņēma likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, faktiski sakot, ka cauri ir ar okupāciju, un tagad mēs patiešām atjaunojam Latvijas neatkarību.

Likuma pirmais pants skan šādi:

Noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme.

Ja tagad arvien biežāk skan pārmetumi, ka nav jārunā par „Latvijas tautu“, bet gan „latviešu tautu“, tad jāatceras, ka Latvijas Republikas Satversmes oriģinālā versija, pieņemta 1922. gada 15. februārī, sākas ar vārdiem:

Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:

Pirmie divi panti 1922. gadā skanēja šādi:

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Jēdziens „latviešu nācija“ pirmo reizi Satversmē parādījās 2014. gadā pieņemtajā preambulā, bet „latviešu tauta“ nekur nav minēta visā Satversmē.

Pirms 28 gadiem pieteicām neatkarības atgūšanu, bet tikai trīs gadus vēlāk, 1994. gada 31. augustā, beidzās Krievijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas. Plkst. 18 no Rīgas lidostas pacēlās pēdējā Krievijas bruņoto spēku lidmašīna.

Latvijā palika militārie pensionāri un lielākā daļa no tiem civilistiem, kuri bija okupācijas apstākļos šķērsojuši neapsargāto Latvijas robežu un bez Latvijas valsts piekrišanas te apmetušies. Atjaunotai Latvijas valstij sākās grūtais darbs šos cilvēkus integrēt. To starpā bija gan Latvijas neatkarībai ļoti naidīgi cilvēki, gan Latvijas neatkarības atbalstītāji, gan arī cilvēki, kuriem nemaz neinteresēja politika, bet tikai gribēja dzīvot normālu dzīvi. Integrācijas darbs ir bijis tikai daļēji sekmīgs, un turpinās vēl šodien.

Ir pagājis pietiekami daudz laika, lai Latvijā jau būtu ne tikai pilsoņi, kuri dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, bet pat tādi, kuru vecāki dzimuši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, bet tomēr okupācijas rētas ir tik dziļas, ka pat divās paaudzēs tās nav sadzijušas.

Mūsu svarīgākais darbs Latvijai ir atbalstīt centienus īstenot Satversmē paredzēto – neatkarīgo demokrātisko republiku, kuru vieno latviešu valoda. Ar vārdu sakot – aizsardzība un izglītība.

GN
2019. gada 17. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com