Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas

23. augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova – Ribentropa paktu, kas izraisīja Otro pasaules karu un nolēma pusi Eiropas vairākas desmitgades ilgam postam. Ar pakta slepeno protokolu Austrumeiropu sadalīja ietekmes sfērās.

Tāpēc šajā dienā, ko Eiropas Parlaments pasludinājis par visu totalitāro un autoritatīvo režīmu upuru Eiropas atceres dienu, mēs pieminam visus tos, kuru nāve un izpostītā dzīve bija nacisma un staļinisma ideoloģijas ietekmē veikto noziegumu sekas.

Sāpes un netaisnība nekad nenogrims aizmirstībā. Mēs atcerēsimies.

Atcerēdamies un pieminēdami pagātnes šausmas, mēs gūstam zināšanas un spēku noraidīt tos, kuri tiecas atdzīvināt šīs ideoloģijas vai attaisnot šo ideoloģiju noziegumus un vainu. Upuru piemiņa mudina mūs nostiprināt vēsturisko taisnīgumu, turpinot izpēti un plašāk informējot sabiedrību par totalitārisma mantojumu Eiropas kontinentā.

Noturīgas samierināšanās un kopējas nākotnes veidošanas pamatā ir taisnīgums un objektīva patiesība. Totalitāro režīmu upuriem ir tiesības uz taisnīgumu. Diemžēl atsevišķās valstīs totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem ir bijusi nepietiekama un nekonsekventa.

Mēs aicinām visu Eiropas valstu valdības sniegt morālu un materiālu atbalstu pašlaik notiekošajai totalitāro režīmu vēsturiskai izmeklēšanai. Darbojoties saskaņoti, mēs varam efektīvāk vērsties pret informācijas kampaņām un mēģinājumiem manipulēt ar vēsturiskiem faktiem.

Mums kopā jānostājas pret totalitārismu. Skaidra un stingra starptautiskās sabiedrības nostāja pavērs ceļu turpmākai samierināšanai.

Mēs esam pārliecināti, ka šodienas Eiropā ir droši dzīvot visām tautām un tā ir gatava apņēmīgi pretoties jebkurai netaisnībai. Mēs ticam, ka eiropieši nekad nepieļaus totalitārismu vai kādas tautas genocīdu.

Pēc vairākām totalitārisma varas desmitgadēm mūsu valstis ir atdzimušas kā brīvas un demokrātiskas nācijas. Pirms trīsdesmit gadiem mūsu tautas sāka demokrātiskās pārmaiņas, kas beidzot ļāva tām kā līdztiesīgām un aktīvām dalībvalstīm iekļauties Eiropas Savienībā. Mūsu valstis ir apņēmības pilnas turpināt sadarbību ar partneriem Eiropā un visā pasaulē, lai pagātnes šausmas vairs nekad neatkārtotos.

Igaunijas ārlietu ministrs
Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu)

Latvijas ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs

Lietuvas ārlietu ministrs
Lins Linkevičs (Linas Linkevičius)

Polijas ārlietu ministrs
Jaceks Čaputovičs (Jacek Czaputowicz)

Rumānijas ārlietu ministre
Ramona Nikola Manesku (Ramona-Nicole Mănescu)