15. septembrī Cesvaines vidusskolai – 100

Palielināt / Enlarge

Cesvaines pils. FOTO Sanita Dāboliņa.

Dzīves ritējumu nekas nespēj apturēt – tas ir mūžīgs. To atzinuši visi pasaules gudrie, arī mūsu Cesvaines novada un vidusskolas dižgars Augusts Saulietis, rakstnieks, žurnālists, pedagogs, kam šoziem svinēsim 150. dzimšanas dienu.

Dzīve rit. Par to, kā tajā ieaužas laikmetu raksti, atbildīga katra paaudze. Arī mēs, šodienas cesvainieši te, Cesvainē, Latvijā un pasaulē. Gadu gaitā apstākļu ietekmē izveidojusies situācija, ka Cesvaines vidusskolas simtgadība mums jāsvin divās ēkās: Cesvaines pilī un jaunajā skolā. Abas tās katra savā veidā iemieso veselu gadsimtu garus stāstus, sākot ar stāstu par sešu drosmīgu skolotāju spēku apvienoties un kara izpostītajā Cesvaines pilī nodibināt skolu 1919. gadā. Un viņus kopā ar audzēkņiem notur topošā mācītāja Alberta Vītola un pirmā literatūras skolotāja Augusta Saulieša personības. Cesvaines pilī top viens no pirmajiem skolu muzejiem Latvijā. Cauri sūram darbam ar gadiem aug, paplašinās Cesvaines vārda jēga Latvijas kartē un cilvēku sirdīs.

Augusts Saulietis savulaik rakstīja: „Cilvēks atnāk ar bagātu devumu, kas ielikts dvēselē. Tas jāatmodina. Un modinātājspēki – balta saule, dzīvība, mīlestība, gars. Mums jāiet atpakaļ uz mājām. Tur prieks un sāpes, ilgas un cerības, sapņi, teiksmas, dziesmas. Tur mācāmies mīlēt viens otru un saprast, mācāmies pirmo darbu darīt. Dieva balss — cilvēka sirdsapziņa.“ Un Latvijas brīvvalsts laika absolventi godam aiznes savās gaitās šo viedo vēlējumu. Lai pieminam tikai dažus: aktieri Harijs Avens, Kārlis Sebris, Elvīra Baldiņa (tikko nosvinējusi savu 100. dzimšanas dienu, joprojām prot runāt tautasdziesmu valodā un stāstīt, stāstīt…), Arta Pile; līdzās viņiem zemes kopēji, mūziķi, mediķi, skolotāji, zinātnieki un vēl un vēl…

1989. gadā skola svinēja 70. gadskārtu, un tā bija reizē atskats un atdzimšana. Šodienas jauniešiem, arī daļai skolotāju ir grūti noticēt, ka padomju varas gadi Cesvainē nebija pavisam nodzēsuši brīvības gara, sava novada lepnuma apziņas dzirkstelīti. Tā, trīsuļojot, uz mirkli apdziestot, bet atkal iedzirkstoties, bija izdzīvojusi cauri garajiem pretmetu, brīva gara nolieguma gadiem. Tolaik to apliecina uz skolas jubileju atdzīvinātais muzejs divās mazās pils dīķa spārna istabiņās, tad pils tornī, kā arī atmodas gadu novadpētnieciskie projekti, ko veicināja Latvijas Kultūras fonda vadītāja dzejnieka Imanta Ziedoņa mudinājums savā novadā veikt ekspedīciju Ceļš uz tēva mājām.

90. gados ar Amerikā dzīvojošā novadnieka Jāņa Edgara Gaiguļa un medicīnas doktores Ainas Galējs-Dravnieces padomiem un finansiālu atbalstu skolēni un skolotāji īsteno vēl vairākus novadpētnieciskus projektus, to vidū dokumentē okupācijas sekas. Un 1997. gadā, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un Cesvaines pilsētas domes atbalstīts, izglītības, kultūras un tūrisma informācijas centrs Cesvaine (tagad Cesvaines kultūras veicināšanas biedrība), kuru izveidojusi domubiedru grupa, rīko I Latvijas skolotāju novadpētnieku konferenci, un divās dienās Cesvaines skolotāji dalās savā izpētes un materiālu apkopošanas darba pieredzē. Konferences materiālu krājums Savam novadam un Latvijai tiek dāvināts Latvijas skolām. Tajā pašā gadā iedibināta novada dienu (svētku) tradīcija, pēc traģiskā ugunsgrēka pilī – pils dienas tradīcija.

Cesvaines vidusskolas skolotāji ar saviem novada vēstures, kultūras dzīves u.c. tēmu pētījumiem dalījās izdevumos Cesvaines grāmata (2001), Cesvaines grāmata II (2006), Cesvainieši (2009). Gatavojoties Cesvaines vidusskolas simtgadībai, tika izdota Cesvaines grāmata IV, kurā arī ir daži skolotāju un skolēnu darbi, taču vislielāko ieguldījumu devuši absolventi un bijušie skolotāji. Svarīgi, ka visās četrās lielajās grāmatās ir daudz atmiņu stāstu par Cesvaines vidusskolas simtgadi: skolēniem, skolotājiem, direktoriem, citiem skolas darbiniekiem, ikdienu un svētkiem.

Lai Cesvaines vidusskola turpina spodrināt un daudzināt Cesvaines vārdu!

Ilga Holste,
Cesvainē