Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dzejnieces Rūtas Skujiņas pēcpusdiena „Priedainē“

Literārā kopā tiekas Ņūdžersijā

Laikraksts Latvietis Nr. 563, 2019. g. 24. okt.
Sandra Milevska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Māra Celle, Rūtas Skujiņas portrets, Sarma Muižniece-Liepiņa. FOTO no Sandras Milevskas personīgā arhīva.

Vidrižu mežsarga meita, dzejniece Rūta Skujiņa (1907-1964) jau nevarēja zināt, ka viņa iedibinās sava veida dinastiju. Viņa kā viens no septiņiem bērniem nevarēja paredzēt, ka no Vidrižu meža viņas ceļš aizvedīs gan uz Mežaparku, gan uz Bavārijas un ASV vidienes mežotām ainavām, gan arī ne to, ka desmitgades pēc pašas, ļaunas slimības izraisītas nāves, viņa atgriezīsies savā dzimtenē, Meža kapos, blakus brālim un jaunākajai māsai. Un vēl, ka viņas abas meitas, Lalita un Māra, reiz atkal pašas dzīvos vecajā apvidū, kurā viņa, jauna sieva un māte, kādreiz drasēja, smējās, sapņoja un dzejoja.

Taču Rūta Skujiņa, precētā vārdā Emma Lāce, tomēr iedibināja dinastiju, kurai mums, kam 2019. gada 11. oktobrī laimējās pavadīt izcili interesantu literārās kopas pēcpusdienu Priedainē, jāpateicas. Tikko no Latvijas atgriezušies gājputni Māra un Ojārs Celles, kopā ar dinastijas nākošās paaudzes pārstāvi Sarmu Muižnieci-Liepiņu, mūs ievadīja Rūtas Skujiņas pasaulē. Šī ievadīšana notika ne tikai vārdos – Māras Celles referāta un pašas Skujiņas darbu, prozas fragmenta, dzejoļu un dziesmoto tekstu – skanējumā, bet arī redzami un pat gluži taustāmi. Jo pie sienas milzīgā foto attēla palielinājumā uz sanākušajiem noskatījās sešpadsmitgadīgā Rūta, toties Sarmai mugurā bija vecmāmiņas šiki vienkārša pelēka kleita, kuras smalkā un gludā audumā iestrādāti atturīgi sīki briljantiņi.

Rūtas Skujiņas Latvijā, Vācijā, ASV un atkal Latvijā publicēto darbu lāde ir bagāta ar 17 darbiem: četri dzejoļu krājumi, t. sk., 2007. gadā izdotā izlase Uz Dieva plaukstas; deviņi darbi bērniem vai jauniešiem; romāns Zvaigžņu bērni; impresijas Sirds dzīvo no niekiem; 2007. gada prozas izlase Kuģi, kas neatgriežas un bēgļu gaitas piedzīvojušo īpaši populārais autobiogrāfiskais darbs Vējš svaida kaijas. Apgāds Daugava 2003. gadā izdeva grāmatu Eju, aizeju, atskatos ar Rūtas vēstulēm Latvijā palikušajām māsai un draudzenei. Abus 2007. gadā izdotos darbus prezentēja Rūtas Skujiņas simtgadē Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, kur meitas Māra un Lalita dalījās atmiņās par savu māti. Šajā reizē klāt bija dinastijas tālākās paaudzes: mazbērni Sarma un Zintis, Sarmas bērni Jūlijs un Pēteris Liepiņi; mazbērni Kārlis un Ieva, kā arī abi znoti – Valdis Muižnieks un Ojārs Celle.

Kopā ar dinastiju nāk virkne citu jēdzienu: iedzimtība, pēctecība, nolemtība. Vai par vārda meistaru var gluži gēnu līmenī piedzimt? Ja ne, kā citādi izskaidrot vēl vienas izcilas, bezgalīgas kaisles pilnas dzejnieces, Rūtas māsas Austras rašanos? Kā izskaidrot divu literātu, Rūtas un žurnālista, autora un Atpūtas redaktora Jūlija, pēcteces: Lalitu – prozaiķe, dzejniece, valodniece, tāpat nākamo meitu Māru – biogrāfe/autobiogrāfe, prozaiķe? Kā izskaidrot mazmeitu Sarmu – dzejniece un latviešu sabiedrības aktīviste? Kā, saslēdzot iedzimtību un pēctecību ar nolemtību, nepamanīt šo dzimtu piemeklējušas pretrunas un inteliģentas un elitāras dzīves traģēdijas, kas smaga laikmeta virpuļos atspoguļojušās arī visā tautā? Rūta rakstījusi:

…Dzīve mācījusi ir,
kā tās lapas jāaizšķir,
kur ik burts kā liesmas dzēlums,
kur ik rinda moku kvēlums.
Rakstus šos tev nelasīt…

Joprojām neziņā par vīra un tēva likteni, Rūtai ar meitām sekoja bēgļu gaitas Vācijā, kur tikai 1947. gadā pienāca vēsts, ka reiz sabiedrības augstumus baudījušais un kontroversiālā politikā ierautais Jūlijs jau 1941. gadā esot Astrahaņas izsūtījumā miris.

Mūžībā aizgājusi 56 gadu vecumā sieva, māte un vecmāte Emma Rūta Lāce un dzejniece Rūta Skujiņa nodzīvoja ārpus Latvijas tikai 20 gadus, no šiem tika 14 – Amerikā. Atraitne no 33 gadu vecuma, viņa pat neapsvēra vēlreiz precēties:

Nekur tu nezudīsi –
vienalga, kur un kā,
bet tevi atradīšu
vēl dzīvē nākamā.

Viņa aizgājusi ar gaismu un ticību uz satikšanos citās pasaulēs. Un ar gaismu un ticību sanākušie Rūtas Skujiņas aptuveni 20 daiļrades cienītāji nobeidza Priedaines literārās kopas sanāksmi, noklausoties virkni viņas dzejoļu, kurus izcili un no sirds lasīja virkne nometņu laika skolās Latvijas literātu izdresētie toreizējie skolnieki: Ilze Baidiņa, Ilga Caune, Monika Gobiņa, Rūta Rudzīte, Jānis Students, Ausma un Harijs Zikmaņi, un protams pašas Sarma un Māra. Pēdējo akordu izspēlēja Jānis Students, visiem nodziedot Eduarda Rozenštrauha komponētos Rūtas Skujiņas tekstus Kāda Jāņu nakts un Jasmīns baltais.

Paldies, Rūta, par savai tautai atstāto gara mantojumu!

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com