Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Veļu laiks Torņakalna kapsētā

Pieminekļa atjaunošana pēc fotogrāfijas

Laikraksts Latvietis Nr. 564, 2019. g. 31. okt.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pilnībā atjaunotais piemineklis. FOTO Aina Gailīte.

Kapa pieminekļa fotogrāfija 1932. gada grāmatā.

Restaurētais kapa piemineklis bez sievietes tēla 2018. gadā. FOTO Aina Gailīte.

Atrastā pazudušās sievietes figūras pēdiņa ar otras kājas pirkstu uz ķieģeļa lieluma pamatnes daļas. FOTO Aina Gailīte.

No kreisās: Pieminekļa restaurācijas darbu organizators un vadītājs tēlnieks Igors Dobičins, LMA glezniecības katedras studente Līva Blumfelde un tēlnieks Ansis Dobičins. FOTO Aina Gailīte.

Pastāstīšu par kādu kapa pieminekli Torņakalna kapsētā. Pirms diviem gadiem, tumšā novembra vakarā Torņakalna un Mārtiņa kapu pārvaldnieks Valdis Gavars, ērti iekārtojies mīkstā krēslā pie kamīna (nez vai viņam kamīns ir?), kopā ar savu jauko sievu Neldu šķirsta ļoti specifisku grāmatu Rakstu krājums Latvijas Republikas 10 gadu pastāvēšanas atcerei. 1932. Rīgas pilsētas valdes izdevums. Grāmatā starp divdesmit izcilākajiem kapu pieminekļiem 733. lappusē pieminēts arī Hansa Bersinga ģimenes kapu piemineklis Torņakalna kapos un tavu veiksmi! – ar fotogrāfiju. Kā izrādījās, tā ir vienīgā un tikai vienā rakursā.

Abi Gavari tajā pašā vakarā, tumsā ar lukturīti apstaigā kapos vietu, kur gadu desmitiem zemē guļ dažādas formas apsūnojuši akmeņi un mazliet nokasot sūnu ir jaušams uzraksts. Jā, tā jau ir uzvara. Tad, kad bija atrastas visas pieminekļa daļas, un apzinoties, cik tas ir svarīgs atklājums, nācās domāt par pieminekļa restaurēšanu. Savu atbalstu sniedza Rīgas domes Mājokļu un vides departaments un Kapsētu pārvalde, restaurācijas darbus veica Latvijas Mākslinieku savienības Radošā kvartāla Kombināts MĀKSLA akmens apstrādes un restaurācijas speciālisti, pirmo posmu pabeidzot nepilnos četros mēnešos, un 2018. gada 5. novembrī Torņakalna kapos pulcējās interesentu pulciņš uz Anša Bērziņa atjaunotā kapu pieminekļa atklāšanu.

Šis gadījums ir liela veiksme. Torņakalna kapi ir cietuši gan kara laikā, gan vandāļu postījumos. Otrā Pasaules kara laikā turpat pie Torņakalna kapiem notika lielas apšaudes, vācu armijas artilērija ieņēma pozīcijas pakalnā pie luterāņu baznīcas un pāri kapiem šāva uz Sarkanarmijas tankiem, kurus sacaurumoja kā sietus. Protams, krita arī krusti un pieminekļi, ne velti vēl tagad no zemes izrok sarūsējušas šāviņu paliekas.

Pateicoties šai vienīgajai fotogrāfijai, piemineklis ir atjaunots un uzstādīts precīzi pēc vēsturiskās topogrāfijas. Liels bija speciālistu pārsteigums, kad zem zaļās sūnas atklājās Itālijas marmors. Ir izdevies noskaidrot, ka piemineklis veidots Vīnē, un to uzstādījusi Anša Bērziņa meita, ne dēls; viņu tēvs ir bijis pārticis latviešu uzņēmējs – koku brāķeris. (Redz, arī šajos laikos ir pārtikuši tie latviešu uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar kokmateriāliem.)

Tas ir stāsts par pirmo posmu, vēl jau paliek sievietes tēls. Arī te veiksme ir bijusi līdzās, rokot zemi pieminekļa pamatu stiprinājumam, tika atrasta pazudušās sievietes figūras pēdiņa ar otras kājas pirkstu uz ķieģeļa lieluma pamatnes daļas. Tātad pēdiņa un foto vienā rakursā, pats piemineklis – tas jau ir pietiekoši tēlnieka darbam. Jaunās, skumjās sievietes tēlu marmorā darināja tēlnieks Ansis Dobičins, un modele šim tēlam bija Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras studente Līva Blumfelde. Laikam jau viegli negāja, marmors bija tikai trešais un galīgais variants. Tērpa kroku salocīšana vien jau prasīja laiku.

Tā nu visi ir guvuši pieredzi, darbs ir skaisti pabeigts, un 2019. gada 15. oktobrī Torņakalna kapos draudzīgā pulciņā notika Anša Bērziņa ģimenes kapu pieminekļa otrās kārtas atklāšana. Baltā marmora sievietes figūra ļoti izdevīgi izcēlās uz rudens liepu zelta lapu fona. Vēroju jauno un kluso tēlnieku Ansi Dobičinu: ar kādu saudzību viņš nesa un cēla savu, iespējams, pirmo marmora darbu, un cik uzmanīgs bija pieminekļa atklāšanas momentam, uzliekot mazu ziedu pušķīti.

Tagad Torņakalna kapos izteikti iezīmējas to ekskluzīvākā daļa, ir labi saskatāms kapa pieminekļu plānveida izvietojums. Ļoti veiksmīgs darbs!

Varbūt kādam mājās ir kādas Torņakalna kapu fotogrāfijas, kurās redzami kādi pieminekļi, varbūt pat ar melno eņģeli? Vairāk par nostāstiem nav zināms tā izskats.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com