Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertas Daugavas vanagi „Zem Ozola“

Ik gada nodaļas biedru saiets

Laikraksts Latvietis Nr. 566, 2019. g. 15. nov.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Ilmārs laikam cepa šīs desas vai visu nakti, jo tās mums nepietrūka. FOTO Jānis Purvinskis.

Nu tā mēs, kaut gan jau stipri sarukusi kopiņa, arī šogad vēl kā katru gadu sanācām kopā mūsu nodaļas biedru saietā. Vienmēr esam ņēmuši līdz savas otrās puses, un draugus, jo priekš tam jau tas viss ir domāts. Un tagad esam nonākuši pie slēdziena, kāpēc tur vandīties apkārt, ka varam papriecāties tāpat savās mājās – zem kuplā ozola, ko paši kādreiz stādījām. Te arī ne lietus, ne pārāk silta saule nevar mūs ietekmēt; ieregulējam paši savu klimatu ar tehnoloģijas palīdzību, un varam rīkoties kad un cik ilgi mēs vēlamies. Nu skaidrs, ka tas ir mūsu klubā, bet ozols taču ir izaudzis tik liels, ka arī mūsu klubiņā tomēr vēl esam zem ozola.

Tā arī mūsu nodaļas valdes priekšsēdis Ilmārs Rudaks, svētdien mūs sveicot un uzrunājot, pie šīs tēmas arī pieskārās un mums atgādināja, ka tas viss tā sākās tad – vecos senos laikos, kad vēl visi gāja dienas darbā un mūsu starpā bija grūti saskatīt kādu sirmu galvu, nedēļas nogalēs braucām uz mežu vai uz upes malu atpūsties no darba un padzīvoties ar draugiem svaigā gaisā, prom no pilsētas putekļiem. Diemžēl, gadu nasta kādreiz mums nosaka, kas ir darāms un ko ir jāmaina. Bet tikšanās saiets tomēr paliek, un ar draugiem pasēdēt, pamieloties, atdzesināt slāpes un atcerēties labos vecos laikus tomēr turpinām.

Arī Vucēnu Jānis bija atkal sastiķējis kādus skaistus gabaliņus no TV programmas Latvijā, kura saucās Latvijas Sirds Dziesma; – dziesmas, daudzas no kurām arī mūs aizveda atpakaļ pagātnes atmiņās un dažām varējām arī, ja nu ne īsti dziedāt līdzi, tad vismaz just kā kādreiz bija arī laba balss, ar kuru dziedāt. Tagad tā jau kaut kā īsti neklausa un kādreiz iečīkstas. Bet paldies, Jāni, par skaistajām atmiņām.

Nu skaidrs, ka bez mūsu vanadžu bagātā galda, kurš vēl kuplināja ar Ilmāra (laikam visu nakti un pusi dienas) ceptām desām, bijām arī pilnīgi piebaroti un nemaz nebija sliktāk, kā kādreiz mežā barbekjūā (šis nu gan ir mans piegudrotais, jaunais vārds, latviešu valodā).

Paldies visiem, kuri bija strādājuši, lai varētu sanākt un kopā pakavēties ar draugiem un visiem, kuri atnācāt un kuplinājāt mūsu pulciņu. Nākamgad iesim atkal Zem Ozola pasēdēt un pakavēties latviskā vidē.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“
2019. g. 28. oktobrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com