Sveiks svētkos Pertā!

Palielināt / Enlarge

Sarkanbaltie karogi pie Pertas Latviešu Centra 18. novembrī. FOTO Jānis Purvinskis.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Sidnijs (Sidney) Hope, Māra Hope, Jānis Purvinskis, Trudi Kārkliņa, Ilmārs Rudaks, Līva Ulmane, Ieva Vlahova un Jana Bradoka. FOTO no Jāņa Purvinska personīgā arhīva.

Kad 18. novembra rītā, plkst. 7.00 pie Pertas Latviešu Centra augstajiem karogu mastiem lēni un svinīgi uzvijās sarkanbaltsarkanie karogi; Pertas latviešu kopiena bija ievadījusi Latvijas valsts 101. dzimšanas dienas svinības. Pēc LAAJ vicepr. Pertā Jāņa Vucēna īsas uzrunas un viņa uzaicinātas Latvijas valsts himnas mūsu kopīgas nodziedāšanas, šis mums jau tradicionālais valsts svētku atklāšanas brīdis arī beidzās, un mums visiem tika atgādināts, ka mums ir atkal jāierodas uz karogu nolaišanu un svinīgo aktu plkst. 18.00. Tagad varējām iet mājās, gludināt tautas tērpus, kleitas un uzvalkus un cept un vārīt uzkodas, gatavojoties svinību turpinājumam vakarā.

Sveiks Svētkos! – mēs sveicām viens otru mūsu valsts svētkos 18. novembrī. To arī bieži un dzidri dzirdējām, skanot Pertas Latviešu Centra pagalmā pirmdienas pievakarē, kad visi atkal salasījāmies ap mūsu augstu plīvojošo karogu mastiem, kad Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi, šoreiz lēni, slīdēja zemē no nama abiem karogu mastiem. Vēl turpinot, pēc mūsu pertiešu tradīcijas, nodziedājām jau pierasto korāli Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils un tikām aicināti atpakaļ Daugavas vanagu klubā, kur tad svētki turpināsies ar svētku aktu.

Svinīgais akts iesākās divu tautu meitu pavadībā Daugavas vanagu Pertas nod. pr. Ilmāra Rudaka ienestā Daugavas vanagu Latvijas karoga ienākšanu klubā. Gandrīz visus mūsu sarīkojumus esam vienmēr iesākuši ar svētbrīdi, kad pateicamies Dievam par to, ko Viņš mums ir devis un izlūdzamies Viņa palīdzīgo roku arī mūsu nākotnes darbos. Tā arī šodien, tā kā mūsu ev. lut. mācītājs Gunis Balodis ir atvaļinājumā, Svētā Pāvila draudzes priekšniece Ieva Vlahova apņēmās viņu atvietot un šo svētbrīdi viņa vietā novadīt. Viņa vispirms mūs aicināja jau ilggadīgās mūsu dziesmu klavieru pavadītājas Silvijas Lūks pavadībā nodziedāt pirmo dziesmu Bez krāšņiem vaiņagiem, kam sekoja Bībeles lasījums, uzruna Bībeles lasījumam un lūgšana. Tad mūs atkal lūdza nodziedāt arī otro dziesmu Šī zeme Tava, Dievs. Paldies Vlahova kundzei par viņas uzņēmību būt vienmēr gatavai mūsu mācītāju, kad viņš nav dabūjams, tik labi atvietot.

Tā kā mums Pertā pēc kārtas šogad valsts svētku rīkošana ir Latviešu Biedrības ziņā, tad mūsu valdes priekšniece Līva Ulmane atklāja svinīgo aktu, īsā uzrunā mums pastāstot, kāpēc esam šeit ieradušies un izsakot paldies visiem, kuri bija redzējuši kā savu pienākumu atzīmēt šo dienu ar savu ierašanos mūsu kopienas svinīgajā pasākumā un mūsu Latvijai novēlēt Saules mūžu. Latviešu biedrības priekšniecei sekoja Sarmītes Vucēnas nolasītā Martas Bārbeles dzeja Šai zemei.

Svētku runu šogad nolasīja Latvijas goda konsuls Rietumaustrālijā Jānis Purvinskis, kurš savā runā vispirms mums atgādināja varenās Latvijas Simtgades svinības ar Dziesmu un Deju svētkiem un ar Kultūras Dienām un pat ar mūsu pašu Pertas pagājušā gada plašajiem sarīkojumiem. Tad Jānis stāstīja par daudzām līdzībām Latvijas senajā vēsturē ar to, kas notika arī vēlāk un kas līdzīgs notiek jau pat arī tagad. Kā tad tāda Latvijas valsts vispār varēja nodibināties nabaga zemnieku tautā, un tāda tauta nemaz pat nebija, jo bija tikai kurši, sēļi, lībi, latgaļi un visu to cilšu dažādi sajaukumi. Kā varēja rasties tāda neiedomājama ideja, no kuras tad izauga varena, skaista Latvijas valsts.

Jā, kad latviešu zemnieks atpirka savu zemi no muižnieka un palika kungs pats par savu zemi, viņš redzēja, ka muižnieki nebija bagāti vien, bet bija arī labi izglītoti. Tā nu kad viņš arī savus dēlus sūtīja uz ārzemju augstskolām: uz Maskavu, Pēterpili, Berlīni, Tērbatu un izskoloja, un viņi izskolojās par augstiem ierēdņiem, par arhitektiem, amatniekiem un arī labiem zemniekiem. Radās latviešu kungu kārta, nodibinājās Rīgas Latviešu biedrība, latvieši sanāca 1873. g. Dziesmu svētkos, kas viņus vienoja un deva tautas spēku. Arī tagad Dziesmu svētki mums dod spēku un jaunu sparu strādāt Latvijas labā. Latvieši palika lepni par savu kultūru, savu valodu par savām labajām zināšanām un nodibināja paši savu valsti, kur nu tad arī bija paši kungi par savu zemi, savu mantu.

Tad Jānis atkal stāstīja par to, kā citi, redzot šo plaukstošo valsti, to iekāroja, un nolēma ne tikai Latviju, bet arī tās citas valstiņas ap Baltijas jūru savā starpā sadalīt un paņemt. Un mēs, tāpat kā tie virsaiša Nameja 10 000 zemgaļi aizgāja bēgļu gaitās, arī mēs 300 000 1944.g. aizgājām bēgļu gaitās.

Bet mēs Latvijai nepazudām, mēs Latviju neaizmirsām, mēs viņu ieslēdzām mūsu sirds dziļumos un kaut tālu prom no dzimtenes, mēs 50 gadus cīnījāmies par to, lai latvju tauta sargā un ciena savu valodu un savas tradīcijas, un lai Latvija reiz atkal būtu brīva.

Un radās gan Helsinku grupas jauniešu demonstrācija pie Brīvības pieminekļa, gan Baltijas jūras kuģis, gan Dziesmu svētki Baltijas jūras krastā, gan Baltijas ceļš, gan mūsu kaimiņa valsts klapatas, un tas viss Latviju tuvināja uz brīvību. Pasaule sāka brīnīties, no kurienes nāk šis spēks, un tas bija atnācis no latviešu vienotības, kura visvairāk izpaudās mūsu latviešu Dziesmu svētkos, kuri mums deva vienotības spēku un sparu kopējam darbam. Un Latvija atkal tapa brīva, bet par šo brīvību mums ir vienmēr jābūt nomodā. Būsim pateicīgi un sargāsim savu brīvību un neļausim nevienam mūsu brīvību atpirkt. Tu esi latvietis tikai par tik, par cik tu esi gatavs Latvijai sevi ziedot, ziedot savu spēku, savu laiku, savi visu. Latvija esi tu pats, bez tevis nav arī Latvijas.

Pēc goda konsula uzrunas dzirdējām Valsts prezidenta uzrunu tautiešiem, kuras beigās vienojāmies, dziedot Latvijas Valsts himnu Dievs, svētī Latviju. Pēc himnas Jūlijs Bernšteins mums sniedza Antona Bārdas dzejoli Es brīnos, kam sekoja LAAJ vicepr. Pertā, ziņojums par LAAJ Atzinības rakstiem Mārai un Sidam Hopiem par viņu lielo darbu Pertas latviešu labā.

Bijām saņēmuši apsveikumu arī no PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes. Tad vēl Latvijas goda konsuls nolasīja apsveikumus un sveicienus valsts svētkos no Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēiča latviešu un angļu valodās, sveicienu un apsveikumu valsts svētkos no Latvijas vēstnieces Austrālijā ar rezidenci Japānā – Daces Treijas-Masī un beigās arī Latvijas goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis nodeva arī savu sveicienu un vēlējumu, Latvijai.

Apsveikumiem sekoja Līvas Ulmanes sniegtais Viļa Plūdoņa dzejolis Latvijas zvaigznes.

Akts beidzās, kad mēs, kājās piecēlušies, izvadījām Latvijas karogu no telpas. Tad viesi tika aicināti uz glāzi vīna un uzkodām.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“