Latviešu tautas sēras 2020. g. jūnijā

Jūnija mēnesī, blakus priecīgajiem Saulgriežu svētkiem, pieminam arī skumjas, ko piedzīvoja latviešu tauta 1941. g. 14. jūnijā.

PSRS nežēlīgie okupanti Baltijas valstīs izveda iedzīvotāju pirmās masu deportācijas, lai iznīcinātu Baltijas valstu tautas, to kultūras un valodas. 13./14. jūnija naktī tūkstošiem latviešu mājās atskanēja varmāku nežēlīgas pavēles, kas aizveda vergu un nāves ceļos vīrus, sievas, sirmgalvjus un bērnus, kas saskaldīja ģimenes un dažās stundās iznīcināja paaudžu paaudzēs vītās ģimeņu saites. Sekoja tālākas deportācijas uz PSRS vergu nometinājumiem, lielākā no tām – 1949. g. 25. martā.

Jautājam – kā Dievs pieļāva mūsu tautu tā sodīt?

Vai ciešanas bija uzlikts kā sods par mūsu grēkiem, par nepateicību labklājības gados?

Bet ne vienmēr Dievs ciešanas uzliek kā sodu; tām var būt arī cits uzdevums, proti, skaidrot, šķīstīt, rūdīt, svētīt. Ciešanas un pārbaudījumi mūsu latviešu tautu ir saliedējuši par stipru, apskaidrotu vienību. Tomēr atjaunotās brīvības un jaunās pārticības laiks ir atnesis arī jaunus kārdinājumus, kad tautas kopējo interešu vietā nereti stājas es un mans.

Veidosim savu rītdienu ar Dieva palīgu! Un lūgsim – lai Dievs svētī mūsu Latviju!

Prāvests Jānis Priedkalns,
Adelaides latv. evanģeliski luteriskās draudzes mācītājs
Laikrakstam „Latvietis“