Melburnas Latviešu ciema ziņas

Palielināt / Enlarge

Vasarsvētku video dievkalpojums. Ekrānā redzama arhibīskape Lauma Zušēvica. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Palielināt / Enlarge

Aizvesto piemiņas dienas sarīkojums. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Palielināt / Enlarge

Jāņu siera siešana. No kreisās: Anna Švalbe, Daila Piksone. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Palielināt / Enlarge

Vainagu pīšana. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Palielināt / Enlarge

Līgošana Latviešu ciemā. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Vasarsvētki

Latviešu Ciema ļaudis pulcējās Ciema Lielajā zālē, lai visi kopā noskatītos Vasarassvētkiem veltītu video dievkalpojumu, kuru bija sagatavojušas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca ārpus Latvijas.

Dievkalpojumā piedalījās garīdznieki un laji no visiem sešiem LELBĀL apgabaliem!

Aizvesto piemiņas dienas sarīkojums

Arī šogad, kā katru gadu, Latviešu Ciemā notika Aizvesto piemiņas dienas sarīkojums.

Tā kā arvien, kopā pulcējoties, ir jāievēro valdības noteiktie ierobežojumi, tad Latviešu Ciema Lielajā zālē Ciema iedzīvotājiem tika piedāvāts noskatīties Melburnas Latviešu organizāciju apvienības (MLOA) sagatavotais sarīkojums, ko iedzīvotāji ar interesi noskatījās.

Sarīkojumu veidoja uzrunas un muzikāli sniegumi. Uzrunas bija angļu valodā. Piedalījās Baltijas valstu goda konsuli Viktorijā: Danute Levicka – Lietuvas republikas goda ģenerālkonsule un Igaunijas un Latvijas republiku goda konsuli – Lembits Marders un Jānis Roberts Dēliņš. Goda runas teica Egils Levits – Latvijas Valsts prezidents un Vaira Vīķe-Freiberga – Latvijas Valsts prezidente (1999 – 2007).

Ar muzikāliem priekšnesumiem piedalījās mākslinieki no vietējās baltiešu saimes.

Anita Andersone – MLOA priekšsēde, jau iepriekš laikrakstā Latvietis ikvienu aicināja apmeklēt Aizvesto piemiņas video sarīkojumu un aizdedzināt svecīti, pieminot komunistiskā režīma deportāciju upurus. Paldies par šo sagādāto iespēju.

Šajā dienā Ciemā tika arī iedegta svece, uzvilkts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs pusmastā, tā kopīgi pieminot šo drūmo vēstures lappusi!

Jāņu svinēšana

Jūnija otrā puse Latviešu Ciemā ir rosības pilna! Tuvojas Jāņi. Tāpēc, liekot galvas kopā, ir jāizdomā, kurš sies sieru, kurš gādās miestiņu, kurš gādās Jāņu zāles, ar ko izpušķot Ciema zāli un iepīt daudzajos ziedu un lapu vainagos.

Jāmeklē Līgo dziesmu vārdi un jāpārskata daudzie Jāņu dienas ticējumi, lai godam nosvinētu vienus no svarīgākajiem gada svētkiem un neko nepalaistu garām.

Jāņu siers

Arī šogad Anna Švalbe ar saviem palīgiem sēja Jāņu sieru. Jāsaka, ka ar katru gadu sasiet īstu Jāņa sieru paliek arvien grūtāk, jo lai arī izvēlētajiem produktiem nosaukumi atbilst, kā piemēram, kefīrs, piens, biezpiens, tad tos karsējot un savienojot, tiem ir parādījušās citas īpašības, kas daudzajām saimniecēm liek vilties. Tā arī Anniņai nācās izmantot vairākas no savām receptēm, lai tiktu pie īsta Jāņu siera, kuru Jāņu dienā visi svinētāji varēja nogaršot! Visiem siers ļoti garšoja, vien esot bijusi mazuma piegarša...

Pinam vainagus

Vesela gara diena pagāja, kamēr visi sagādātie ziedi, papardes, ozola zari un citi zaļumi savijās skaistos ziedu vainagos.

Pēc pagājušā gada rūgtās pieredzes, kad ziedi ļoti ātri aptrūkās, šogad zaļumi un ziedi bija tik daudz, ka lielā zāle bija pārvērtusies pļavā. Kamēr Ciema puiši dziedāja dziesmas no Ciema dziesmu grāmatas, dziesmas pārveidojot Līgo skaņās, tikmēr ciema meitas pina daudzus skaistus ziedu un arī ozola lapu vainagus. No tādas zaļumu pārbagātības Austrālijas ziemas viducī vienam otram piemetās siena drudzis un nācās meklēt drapes.

Svinamā diena klāt!

Skaisti saposta zāle bija rotāta ar lielām papardēm un pat uzplaukušiem papardes ziediem starp tām. (Paldies Annai par sarūpētajiem ziediem!) Daudzajās māla vāzēs gozējās dažādi lauku ziedi un smilgas.

Skaisti saposušies ļaudis ieradās uz Jāņu dienas sarīkojumu, kuru vadīt bija uzņēmušās Iveta Laine un Anita Elberte. Ar vijoļspēli Līgo dziesmu dziedājumam piepalīdzēja Anitas meita Kristīne.

Vispirms klātesošie noklausījās Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita apsveikumu Līgo svētkos. Tad sekoja Ivetas Laines stāstījums par Jāņu dienas svinēšanu senos laikos, nosauca dažus Jāņu dienas ticējumus un izskaidroja to nozīmi.

Visi klātesošie varēja noklausīties Ivara Štubja uzstāšanos ar trīs Jāņu dziesmām, un vēlāk sekoja viktorīna ar dažādiem jautājumiem saistībā ar Jāņa dienu, kur ļaudis, pareizas atbildes gadījumā, tika pie Gotiņām!

Visiem sanākušajiem galvā bija vainagi, darbiniekiem bija tautas tērpi, un tā, kopā dziedot, dzerot un ēdot, ziemīgā Jāņu diena pagāja un palika siltā atmiņā.

Visi tiek pie gabaliņa Jāņu siera

Tā kā šogad visi sarīkojumi notiek savrup, piedaloties vien Aprūpes nama ļaudīm, tad nebija aizmirsts par mājiņu iedzīvotājiem. Arī Ingrīda Houka (Hawke) ķērās pie Jāņu siera siešanas, kas arī šajā gadā iznāca mazliet citādāks, kā bija gaidīts, bet dzeltens, tikko siets un garšīgs, vēlāk kopā ar rupjmaizi, alu un citiem labumiem, iegūla skaistās papīra somiņās, kuras Ingrīda Houka pati arī iznēsāja un uzdāvināja mājiņās dzīvojošiem ļaudīm!

Paldies visiem, kas piedalījās, darot Jāņu dienu priecīgu, siltu un diženu!

Treju ziedu vijas viju
Apkārt savu tēvu zemi,
Lai redzēja sveši ļaudis,
Ka naidiņa neturēja.

Sveši ļaudis brīnījās,–
Cik dižena tauta nāca:
Baltas sagšas, sārtas jostas,
Treju zīļu vainadziņš.

Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“